PIRMĀ MOZUS GRĀMATA
1. Nodaļa
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār dziļumiem. Un Dievs sacīja: ,,Lai top gaisma.'' Un tapa gaisma. Un Dievs redzēja, ka gaisma ir laba, un Dievs atšķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu par dienu, bet tumsu par nakti. Un tapa vakars un rīts- pirmā diena. Un Dievs sacīja: ,, Lai top izplatījums ūdens vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem." Un Dievs izveidoja izplatījumu, lai tas šķirtu ūdeņus, kas bija zem izplatījuma, no ūdeņiem virs izplatījuma. Un tā notika. Un Dievs nosauca izplatījumu par debesīm. Un tapa vakars un rīts-otra diena. Un Dievs sacīja: ,,Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas ir zem izplatījuma, lai sausa zeme tiktu redzama." Un tā notika. Tad Dievs nosauca sausumu par zemi, bet ūdens krājumu nosauca par jūru. Un Dievs redzēja to labu esam. Tad Dievs sacīja: ,,Lai zeme izdod zaļu zāli, stādus, kas nobriedina sēklu, un augļu kokus, kas nes katrs savus augļus ar savu sēklu.'' Un tā notika. Tad zeme izdeva zaļu zāli, stādus, kas paši nobriedina sēklu, un kokus, kas nes augļus, ikvienu ar savu sēklu. Un Dievs redzēja to labu esam. Un tapa vakars un rīts- trešā diena. Un Dievs sacīja: ,,Lai top spīdekļi debess izplatījumā ; tā lai tie atšķir dienu no nakts un lai ir par zīmēm, kas sadala laiku dienās un gados, Un lai ir par spīdekļiem debess izplatījumā, kas spīd pār zemi." Un tā notika. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus; lielāko spīdekli, lai tas valdītu pār dienu, un mazāko, lai tas valdītu pār nakti, kā arī zvaigznes. Un Dievs lika tos debess izplatījumā, lai tie spīdētu pār zemi Un valdītu pār dienu un nakti un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam. Un tapa vakars un rīts- ceturtā diena. Tad Dievs sacīja: ,,Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvo radījumu pulki, un putni lai lido pār zemi zem debess izplatījuma.'' Un Dievs radīja lielos jūras zvērus un visus dzīvniekus, kas rāpo un pulkiem pilda ūdeņus, katru pēc savas kārtas, un visus spārnainos putnus, katru pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam. Un Dievs svētīja tos un sacīja: ,,Vaislojieties un vairojieties un piepildiet jūras ūdeņus. Arī putni lai vairojas virs zemes.'' Un tapa vakars un rīts- piektā diena. Tad Dievs sacīja: ,,Lai zeme izdod dzīvniekus, katru pēc savas kārtas, lopus, rāpuļus un meža zvērus, katru pēc savas kārtas.'' Un tā notika. Tā Dievs radīja zvērus, katru pēc savas kārtas, un lopus pēc to kārtas un visādus rāpuļus, katru pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam. Tad Dievs sacīja: ,,Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valdā pār zivīm jūrā un par lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.'' Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: ,,Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un to pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem .kas rāpo pa zemi.'' Un Dievs sacīja: ,, Redzi, Es tagad esmu jums devis visus augus, kas nogatavuna sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus,kas nes augļus ar savu sēklu, lai tie jums būtu par ēdamo. Bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsu, kam ir dzīvība, Es dodu visu zaļo zāli par barību.'' Un tā notika. Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs. Un tapa vakars un rīts-sestā diena.
2. Nodaļa
Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. Un Dievs pabeidza septītajā dienā visus darbus, kādus Viņš bija darījis, un atpūtās septītajā dienā no visa sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to par svētu dienu, jo Viņš tanī atdusējās no visa sava darba, ko darīdams bija radījis. Šis ir tas stāsts par debes un zemes izcelšanos, kad tās tika radītas. Tas bija laikā, kad Dievs tas Kungs zemi un debesis radīja. Zemes virsū vēl nebija neviena lauku krūma, un vēl neviena lauku zāle nezēla, jo Dievs tasKungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un vēl nebija neviena cilvēka, kas zemi koptu. Tad migla cēlās no zemes un slacināja visu zemes virsu. Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni. Un Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. Un upe iztecēja no Ēdenes, tā slacināja dārzu. Tā tur dalījās četrās straumēs: Vienas vārds ir Pišona, tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur ir zelts. Un šīs zemes zelts ir labs. Tur atrodams arī bedelijs un šohamas akmens. Otras upes vārds ir Gihona, tā plūst apkārt visai Kuša zemei. Bet trešās upes vārds ir Hidekela, tā plūst austrumos no Asuras. Ceturtās upes vārds ir Eifrata. Un Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu. Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: ,,No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.'' Un Dievs tas Kungs sacīja: ,,Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.'' Tad Dievs tas Kungs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un putnus gaisā un lika viņiem iet pie cilvēka, vērodams, kādā vārdā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvību, tā to sauktu. Un cilvēks nosauca vārdā visus mājas lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu. Tad Dievs tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku. Un tad tas bija aizmidzis, Viņš izņēma vienu no viņa sānkauliem, aizpildīdams vietu ar miesu. Šo sānkaulu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs tas Kungs izveidoja par sievieti un lika tai iet pie cilvēka. Tad cilvēks sacīja: ,,Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tai būs saukties par vīreni (sievu), tāpēc ka tā no vīra ir ņemta. Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.'' Un tie abi--cilvēks un viņa sieva-- bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.
|
